īss, bet smaidu raisošs gabaliņš no Milānas :)

“Milānā es reiz jau biju bijis – pavadīju divas jaukas dienas, taču neraugoties uz smaidīgajām sejām, pati pilsēta šķita stīva. Tāpēc mans vienīgais uzdevums Milānā bija atrast dzelzceļa staciju un doties tālāk uz Dženovas pusi. Īsi pirms ieejas stacijā uz ietves mētājās sapelējis zeķu pāris, izsistu logu restēs iesprūdusi gulēja vientuļa, veca keda. Pieliku soli, lai ātrāk atstātu šo vietu aiz muguras, jo biju noguris, turklāt stacijas apkaimē virmoja spēcīga urīna smaka.”

Mājās… part I

Pagājis nu jau pusotrs mēnesis, kopš esmu atgriezies Latvijā. Šis laiks ir bijis pilns ne vien ballītēm un atkal-satikšanās-priekiem, bet arī atklāsmju un savas Latviskās dzīves pārdomu laiks.

Pēc gada prombūtnes no mājām, no pazīstamajām ielām un namiem, no draugiem un ģimenes esmu atgriezies un sajūtas ir divējādas – no vienas puses šķiet, ka nekur neesmu bijis, ka nekas nav mainījies, ka lietas manā dzīvē šeit turpina iet uz priekšu, turpina attīstīties aptuveni no tā paša punkta, kur biju pirms devos prom. AK69 ir atgriezušies, nospēlēti pirmie koncerti, kas, starp citu, tiktāl bijuši kolosāli.

Taču arī šai monētai ir otra puse, par kuru gribu vairāk parunāt – ceļojuma laikā man daudzi jautāja vai man šķiet, ka es mainos iekšēji. Un es nekad nevarēju atbildēt ar pārliecinošu JĀ.. man bija aizdoma, ka manā galvā daudz lietas sakārtojas un domas mainās, taču tā līdz galam es tam apstiprinājumu ceļojuma laikā neguvu. Līdz atgriezos mājās.

Atgriežoties Latvijā, tiekoties ar veciem un jauniem draugiem, tagad – pēc pusotra mēneša dzīvošanas atpakaļ mājās, lieku roku uz sirds un saku, ka esmu mainījies. Nezinu vai esmu kļuvis laimīgāks (kas ir bieži uzdots jautājums), taču zinu, ka lietas galvā ir sakārtojušās pareizākos plauktos – ja dzīve ir puzle, tad pēdējā gada laikā esmu atradis pareizo vietu daudziem kauliņiem – protams, vēl neskaitāms darbs priekšā un diezvai kāds no mums vispār kādreiz saliks šo puzli, taču liekas, ka virziens ir pareizs.

Kas tieši ir mainījies? Arī to ir grūti noformulēt, taču pāris lietas ir skaidras – sīkumi, kas neko nemaina vai kurus tu nevari mainīt šķiet mazsvarīgi – tiem savu laiku cenšos vairs neveltīt. Strīdi, dusmas, greizsirdība, apvainošanās un citas līdzīgas sajūtas šķiet manu galvu pametušas… protams, katram gadās pa reizei norauties, bet principā šīs sajūtas mani vairs netraucē – ja jau pirms ceļojuma zināju, ka nav jēga tērēt laiku uz lietām, kuras nevari ietekmēt, tad tagad tam ir pievienojusies arī praktiskā daļa, kura prātu atslēdz no šīm negatīvajām domām.

Tāpat ir paplašinājies domu spektrs, ja to tā var nosaukt – sastopot pāris pazīstamus cilvēkus šķiet, ka gada laikā esmu izaudzis (ja to tā var nosaukt) no sarunām, kuras iepriekš šķita interesantas. Var izklausīties iedomīgi, bet tā tas ir. Kopumā šo aizgājušo gadu novērtēju VĒL labāk kā pirms pusotra mēneša un vēlreiz visiem varu vienīgi ieteikt – “World is a book and those who don’t travel read only one page”

Tāpat neiedomājami paceļ spārnos cilvēku vēstules, kas mana ceļojuma un bloga iespaidā ir atraduši sevīs spēkus doties ceļā – kā piemēram Terēze un Gunārs http://blogi.delfi.lv/TerezeGunars

Pagaidām viss, drīz rakstīšu vēl, jo daudz, ko stāstīt par māju sajūtām

p.s. – atvainojos par gadsimtu ieilgušo klusumu

 

taa pavisam klusi…

Clarence pilsetina, pus stundas braucienaa no Buffalo no pirmaas dienas man atgaadinaaja maajas. Skujkoki, beerzi, klavas, sienaazhi un zemes veezhi, to grieziigaas naksts skanjas, piiles, zosis, vaaveres. Pat veejsh, lietus, maakonji, gaisa temperatuura un saulrieti – viss liidzinaajaas maajaam. Skiet, ka ar pus gadu pietika, lai pierastu pie karstuma, ieprieksh neredzeetiem augu un dzivnieku valstiibas parstaavjiem.

Kad beidzot pagriezos atpakalj Ziemelju virzienaa un nonaacu shajaa pilsetinjaa, ko apdziivo ap 26000 iedziivotaaju, sajutos kaa maajaas. Cilveeki, kurus satiku Kostarikaa, mani uznjeema ar neierastu siltumu un veel joprojaam domaaju, kaa tieshi tiem pateikties par visu, ko tie manaa labaa darijushi. Skaista maaja, neliela ezera krastaa bija tieshi tas, ko veeleejos pirms atgrieshanaas maajaas.

Mani riiti iesaakaas bez desmit minuuteem septinos. Izkaapis no lielaas, miikstaas gultas, noskalojies dushaa es devos uz virtuvi. Linda no riitiem biezhi smaidot mani tur jau gaidiija ar karstu kafijas kruuzi vai brokastiim. Vinas viirs Dzhons ceelaas piecos un peec pus stundas jau darbojaas sporta zaalee. Biezhi Linda mani aizveda liidz netaalu esoshajai fabrikai, tachu biezhi seedos Puma firmas velosipeeda muguraa, lai dotos savaas dienas gaitaas.

Lindas meita Dilana bija simpaatiska un gudra seshpadsmit gadus jauna daama – smaidiiga un jauka – aabols no aabeles paaraak taalu nekriit. Makss bija piecus gadus vecaaks par vinju un shobriid atradaas Vermontaa, kur gatavojaas koledzhai – vins lieliski speeleeja gitaaru, lieliski dziedaaja un rakstiija briinishkjiigus dzejoljus, kurus izmantoja savaas dziesmaas.

Tuvojaas sestdiena – mana mazaa atvadu balliite ar kartupelju pankuukaam un shashliku plaanaa. Makss atgrieziisies riit, taapat arii Linda un Dzhons, kas shobriid atradaas Las Vegasaa. Es tikmeer klusi seedeeju pagalmaa pie baseina – zemes veezhi klusi dziedaaja savas ierstaas dziesmas, meeness ik pa briidim paveeraas uz pasauli starp spraugaam peleeciigajos maakonjos. Bija bezgala patiikams vakars, es doaaju par maajaam, kuraas driiz atgrieziishos, par celjiem, kurus biju minis peedeejaa gada laikaa, klausiijos Bonnie Raitt – Angel from Montgomery un pavisam nemanot iezagaas taa mazaa un neaprakstaami patiikamaa miera un laimes sajuuta..

tuvojoties maajaam

Njaaa, labu laicinju neesmu neko rakstiijis, loti atvainojos, bet vnk nenaak nekas laukaa

Iiisumaa – viss kaartiibaa, ar katru dienu vairaak un vairaak domaaju par maajaam, par draugiem, gjimeni, Riigas un paareejo Latvijas pilseetu ielaam, kuras neesmu minis nu jau gandriiz 11 meeneshus. Naktiis dazhkaart gruuti aizmigt, kad domaaju, cik labi buus atkal satikt visus lieliskos, Latviski runaajoshos cilveekus

Buushu maajaas ap 2 septembri, tagad Bafalo, baudu jauku vasaru. 5dien biju uz Kings of Leon koncertu – pasakaini!

Tuvaakajaas dienaas sanjemshos un uzrakstiishu kautko interesantaaku, shis tikai taa – paarbaudiit vai juus veel tur un pateikt, ka man viss labi 29 days to go!!!

kveli skupsti!

Kings of Leon, Tenacious D, Weezer, u.c. @ Bonnaroo 2010

Trešdienas pēcpusdienā pār nelielo Mančesteras pilsētiņu Tenesī štatā, ASV ar nepilniem desmit tūkstošiem iedzīvotāju, savilkās milzīgi negaisa mākoņi. Līdz tam saulainā pēcpusdiena lielveikala stāvlaukumā jau pulcēja simtiem mūzikas fanu, neraugoties uz to, ka Bonnaroo mūzikas un mākslas festivāls sākās tikai ceturtdienas pēcpusdienā. Automašīnu reģistrācijas numurus rotāja visu iespējamo ASV štatu vārdi, kas apliecināja šī festivāla nozīmību un popularitāti.
Festivāla nosaukumu Bonnaroo varētu tulkot kā “lieliski pavadīts laiks”, kurš, tāpat kā Latvijas pozitīvākais festivāls, lieliski piestāvēja notikuma atmosfērai un kopējai sajūtai. Devīto gadu pēc kārtas Bonnaroo pulcēja dažādāko žanru muzikālas apvienības, mūziķus. Virsroku šajā festivālā ņēma rokmūzika, taču festivāla organizatori bija padomājuši arī par hip-hop, pop, bluegrass un country, elektroniskās un alternatīvās mūzikas, džeza un pat gospeļa mūzikas faniem.
Uzņemt simt tūkstošus dedzīgu mūzikas fanu šādā mazā pilsētiņā bijis liels izaicinājums organizatoriem, taču deviņu gadu laikā, šķiet, bija atrasts labs risinājums, kā visu iespējami ātri novirzīt tam paredzētajā vietā.

Revolution

John Butler vaardiem…

So tell me family now what do you think?
Watch it all go down the great big sink, watch how the scum it rises to the top.
Don’t you wonder when it’s all gonna stop?

kings of leon sekunde…

pirms lasi sho, nospied PLAY

dziivs un vesels, paarlaimiigs :) (iisumaa)

nu sveiki daargie draugi un lasitaaji

nedaudz sajutos slikti, jo peedeejo nedeelju ne biju ne vien rakstiijis blogu, bet nebiju devis zinju nevienam no pazinjaam, draugiem vai gjimenes locekljiem Piedodiet bet tam ir izskaidrojums

shobriid nau laika, taapeec iisumaa pastaastiishu highlights taa teikt – 1) Stopeeshana ieksh asv sucks… ok, nevaru spriest par asv, bet floridas un tenesii shtataa noteikti bet nu… 2) pabiju BONNAROO  (www.bonnaroo.com) festivaalaa – kings of leon, tenacious d, weezer, john buttler trio, phoenix un citas lieliskas grupas…

3) shobriid Bufalo pasakaini skastaa maajaa, ezera krastaa, kopaa ar lieliskiem cilveekiem

skuupsti visiem un pavisam driiz buus lieliskas bildes no festivaala un protams garum gari apraksti… un peec sekundes viens iiss aprakstinsh

briivdienas un atkal celjaa :)

asv sabiedriskais transports starp taalu vienai no otras esoshajaam pilseetam izraadiijies tik dargs, ka peec paaris minuuteem lieku somu muguraa un izmeegjinaashu kaa tas ir – stopeet amiishos

Noveeliet veiksmi un turiet iikshkjus, luudzu paldies, lai laba diena!

mekleeju naktsmaajas Miami, help! :)

sveiki kanareiki!

Dazhaadu smiekliigu notikumu rezultaataa, liidz sveetdienai vajadzeetu atrast pajumti kautkur ieksh Miami, ja nu kaadam ir kaads draugs, draugudraugs vai draugudraugudraugs, kursh vareetu izliidzeet, buutu bezgala pateiciigs

Raksti sheit vai uz eeee pastu mplavins@gmail.com, PAAAAALDIES