taa pavisam klusi…

Augusts 19, 2010

Clarence pilsetina, pus stundas braucienaa no Buffalo no pirmaas dienas man atgaadinaaja maajas. Skujkoki, beerzi, klavas, sienaazhi un zemes veezhi, to grieziigaas naksts skanjas, piiles, zosis, vaaveres. Pat veejsh, lietus, maakonji, gaisa temperatuura un saulrieti – viss liidzinaajaas maajaam. Skiet, ka ar pus gadu pietika, lai pierastu pie karstuma, ieprieksh neredzeetiem augu un dzivnieku valstiibas parstaavjiem.

Kad beidzot pagriezos atpakalj Ziemelju virzienaa un nonaacu shajaa pilsetinjaa, ko apdziivo ap 26000 iedziivotaaju, sajutos kaa maajaas. Cilveeki, kurus satiku Kostarikaa, mani uznjeema ar neierastu siltumu un veel joprojaam domaaju, kaa tieshi tiem pateikties par visu, ko tie manaa labaa darijushi. Skaista maaja, neliela ezera krastaa bija tieshi tas, ko veeleejos pirms atgrieshanaas maajaas.

Mani riiti iesaakaas bez desmit minuuteem septinos. Izkaapis no lielaas, miikstaas gultas, noskalojies dushaa es devos uz virtuvi. Linda no riitiem biezhi smaidot mani tur jau gaidiija ar karstu kafijas kruuzi vai brokastiim. Vinas viirs Dzhons ceelaas piecos un peec pus stundas jau darbojaas sporta zaalee. Biezhi Linda mani aizveda liidz netaalu esoshajai fabrikai, tachu biezhi seedos Puma firmas velosipeeda muguraa, lai dotos savaas dienas gaitaas.

Lindas meita Dilana bija simpaatiska un gudra seshpadsmit gadus jauna daama – smaidiiga un jauka – aabols no aabeles paaraak taalu nekriit. Makss bija piecus gadus vecaaks par vinju un shobriid atradaas Vermontaa, kur gatavojaas koledzhai – vins lieliski speeleeja gitaaru, lieliski dziedaaja un rakstiija briinishkjiigus dzejoljus, kurus izmantoja savaas dziesmaas.

Tuvojaas sestdiena – mana mazaa atvadu balliite ar kartupelju pankuukaam un shashliku plaanaa. Makss atgrieziisies riit, taapat arii Linda un Dzhons, kas shobriid atradaas Las Vegasaa. Es tikmeer klusi seedeeju pagalmaa pie baseina – zemes veezhi klusi dziedaaja savas ierstaas dziesmas, meeness ik pa briidim paveeraas uz pasauli starp spraugaam peleeciigajos maakonjos. Bija bezgala patiikams vakars, es doaaju par maajaam, kuraas driiz atgrieziishos, par celjiem, kurus biju minis peedeejaa gada laikaa, klausiijos Bonnie Raitt – Angel from Montgomery un pavisam nemanot iezagaas taa mazaa un neaprakstaami patiikamaa miera un laimes sajuuta..

5 Atbildes to “taa pavisam klusi…”

  1. zingze teica

    Tu izklausies mazliet skumjš. Saldsērīgi skumjš. Vai varbūt tikai masis pašas rudens sajūtas pārnese..

  2. vin teica

    zin, tā kā pasakā ar laimīgām beigām. viss harmonijā. iedomājos tevi sēžam, skatoties debesīs un smaidot tādu laimīgu smaidu. no sirds laimīgu.

  3. Anonīms teica

    Man pietrūkst dzirdēt beigas…. skan traki :) liekas, ka šis stāsts ir palicis neizstāstīts līdz galam!

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.