īss, bet smaidu raisošs gabaliņš no Milānas :)

“Milānā es reiz jau biju bijis – pavadīju divas jaukas dienas, taču neraugoties uz smaidīgajām sejām, pati pilsēta šķita stīva. Tāpēc mans vienīgais uzdevums Milānā bija atrast dzelzceļa staciju un doties tālāk uz Dženovas pusi. Īsi pirms ieejas stacijā uz ietves mētājās sapelējis zeķu pāris, izsistu logu restēs iesprūdusi gulēja vientuļa, veca keda. Pieliku soli, lai ātrāk atstātu šo vietu aiz muguras, jo biju noguris, turklāt stacijas apkaimē virmoja spēcīga urīna smaka.”